7.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 4/30

Prasība, kas celta 2018. gada 8. oktobrī – Sammut/Parlaments

(Lieta T-608/18)

(2019/C 4/41)

Tiesvedības valoda – maltiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mark Anthony Sammut (Foetz, Luksemburga) (pārstāvis: P. Borg Olivier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atbilstoši LESD 270. pantam atcelt Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. jūlija lēmumu, kas pieņemts atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, ar ko tika noraidīta prasītāja sūdzība nolūkā no viņa novērtējuma ziņojuma par 2016. gadu izņemt daļu, kurā apgalvots, ka viņš nebija iecēlējinstitūcijai darījis zināmu savu nodomu 2016. gadā publicēt grāmatu “L-Aqwa fl-Ewropa. Il-Panama papers u il-Poter” [“Labākais Eiropā. Panamas dokumenti un vara”]; un tādējādi

—

daļēji atcelt Tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora 2018. gada 4. janvāra lēmumu; un tādēļ

—

uzdot izņemt minēto daļu no novērtējuma ziņojuma (3. punkts par prasītāja uzvedību – Noteikumu un procedūru ievērošana);

—

novērtēt prasītājam šo lēmumu rezultātā nodarīto kaitējumu;

—

piespriest atbildētājam izmaksāt kompensāciju par prasītājam ar minētajiem lēmumiem nodarīto kaitējumu;

—

piespriest iecēlējinstitūcijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Pirmā pamata ietvaros viņš norāda, ka ir ticis pārkāpts Civildienesta noteikumu 17.a pants, ciktāl tā mērķis ir aizsargāt pamattiesības uz izpausmes brīvību, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā. Turklāt esot jārod līdzsvars tiesību un pienākumu starpā, jo tiesības nav absolūtas.

2.

Otrā pamata ietvaros tiek apgalvota nepareiza Civildienesta noteikumu 17.a panta interpretācija, jo grāmatā nav aplūkota “Savienības darbība” un tādējādi prasītājam nemaz nebija pienākuma par savu ieceri informēt iecēlējinstitūciju. Vārdi “jautājumu [..] kas attiecas uz” nozīmē un attiecas uz dokumenta, kura mērķis ir aplūkot “Savienības darbību”, saturu. Tas nozīmē, ka ierēdnim iecēlējinstitūcija ir jāinformē un jāsaņem atļauja tikai tad, ja viņš jebkādā veidā aplūko Savienības darbību. No tā izriet iecēlējinstitūcijas pienākums to, kas ir “Savienības darbība”, interpretēt šauri un nevis plaši. Turklāt tiek apgalvots, ka:

—

lēmumam nav norādīts nekāds pamatojums, jo tā pamatā bija vienīgi viedoklis, bet ne fakti vai juridiski apsvērumi;

—

iecēlējinstitūcijas uzliktais pienākums ir krietni apgrūtinošāks nekā izklāstīts Civildienesta noteikumos;

—

lēmuma pamatā ir nesamērīga rīcības brīvības izmantošana;

—

“jautājums [..], kas attiecas uz Savienības darbību” ir saistīts ar kontekstu, kuru, ņemot vērā Savienības darbības, ir iespējams secināt no citām pamatnostādnēm;

—

tā kā grāmatā nav atsauču uz prasītāja darbu vai jebkādiem citiem Savienības darbiem, prasītājs ir izpildījis uzticēšanās, uzticības un objektivitātes pienākumus pret Savienību;

—

no Tiesas judikatūras un īpaši 2001. gada 6. marta sprieduma (Connolly/Komisija (C-274/99 P, EU:C:2001:127, 43.–62. punkts) ir secināmi virkne aspektu saistībā ar Civildienesta noteikumu 17.a panta piemērošanas un īstenošanas izvērtējumu.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz to, ka prasītājam ar lēmumu ir radīts nemateriāls kaitējums kā darbavietā, tā personīgajā dzīvē, kā arī tas ir iespaidojis viņa literāro izpausmi. Tādēļ ir jāaplēš kaitējums un jānosaka par to izmaksājamās kompensācijas apmērs.

Full & Egal Universal Law Academy