TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2019. gada 29. jūlijā ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Pārbaudes procedūras – Direktīva 89/665/EEK – Direktīva 92/13/EEK – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Efektivitātes un līdzvērtības principi – Pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu tādu tiesu nolēmumu gadījumā, kuros nav ievērotas Savienības tiesības – Dalībvalstu atbildība valstu tiesu pieļauta Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā – Atlīdzināmo zaudējumu novērtēšana

Lietā C‑620/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Székesfehérvári Törvényszék (Sēkešfehērvāras tiesa, Ungārija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 24. oktobrī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 2. novembrī, tiesvedībā

Hochtief Solutions AG Magyarországi Fióktelepe

pret

Fővárosi Törvényszék,

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras] (referents), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe], D. Švābi [D. Šváby], S. Rodins [S. Rodin] un N. Pisarra [N. Piçarra],

ģenerāladvokāts: M. Bobeks [M. Bobek],

sekretārs: I. Illēši [I. Illéssy], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 21. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–

Hochtief Solutions AG Magyarországi Fióktelepe vārdā – G. M. Tóth un I. Varga, ügyvédek,

–

Fővárosi Törvényszék vārdā – H. Beerné Vörös un K. Bőke, pārstāvji, kā arī G. Barabás, bíró,

–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un G. Koós, pārstāvji,

–

Grieķijas valdības vārdā – M. Tassopoulou, D. Tsagkaraki un G. Papadaki, pārstāves,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Tokár, H. Krämer un P. Ondrůšek, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2019. gada 30. aprīļa tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LES 4. panta 3. punktu un 19. panta 1. punkta otro daļu, LESD 49. pantu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, Padomes Direktīvu 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV 1989, L 395, 33. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris) (OV 2007, L 335, 31. lpp.), (turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”), Padomes Direktīvu 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2007/66, (turpmāk tekstā – “Direktīva 92/13”) un Padomes Direktīvu 93/37/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV 1993, L 199, 54. lpp.), kā arī Savienības tiesību pārākuma, līdzvērtības un efektivitātes principus.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Hochtief Solutions AG Magyarországi Fióktelepe (turpmāk tekstā – “Hochtief Solutions”) un Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) saistībā ar zaudējumiem, kurus, kā tiek apgalvots, pēdējā minētā tiesa, īstenojot savu tiesas spriešanas kompetenci, ir radījusi Hochtief Solutions.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

3

Direktīvas 89/665 1. panta 1. punkta trešajā daļā un 3. punktā, kuri ir izteikti Direktīvas 92/13 1. panta 1. punkta trešajai daļai un 3. punktam gandrīz identiskā redakcijā, ir paredzēts:

“1. [..]

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 2004/18/EK [(2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.)], līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2. līdz 2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti [Savienības] tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar ko transponē minētos tiesību aktus.

[..]

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.”

4

Direktīvas 89/665 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums:

a)

tiklīdz rodas izdevība un panākot vienošanos veikt pagaidu pasākumus, lai izlabotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, tostarp pasākumus, lai apturētu valsts līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās apturēšanu, vai apturētu jebkura līgumslēdzējas iestādes pieņemtā lēmuma īstenošanu,

b)

vai nu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus, vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās, ekonomiskās vai finanšu prasības uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru,

c)

atlīdzināt zaudējumus personām, kam ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.

[..]”

5

Direktīvas 92/13 2. panta 1. punktā bija paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību aktos par 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir pilnvarojums, kas ļauj

vai nu

a)

tiklīdz rodas izdevība, panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgām interesēm, tajā skaitā pasākumus, lai pārtrauktu līguma piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās pārtraukšanu, vai pārtrauktu jebkura lēmuma īstenošanu, ko pieņēmis līgumslēdzējs subjekts,

un

b)

atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās specifikācijas, saimnieciskus vai finanšu norādījumus paziņojumā par līgumu, periodiskā informatīvā paziņojumā, paziņojumā par vērtēšanas sistēmas esamību, uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz konkrēto līguma piešķiršanas procedūru,

vai arī

c)

tiklīdz rodas izdevība, ja iespējams, panākot vienošanos, un, ja vajadzīgs, izlemjot pēc būtības, veikt pasākumus, kas nav paredzēti a) un b) apakšpunktā, lai labotu visus konstatētos pārkāpumus un novērstu kaitējumu attiecīgām interesēm, jo īpaši, izdodot rīkojumu par konkrētas summas samaksu, ja pārkāpums nav izlabots vai novērsts.

Dalībvalstis var izdarīt šo izvēli vai nu attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem subjektiem, vai uz subjektu kategorijām, kas noteiktas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un katrā ziņā uzturot spēkā tos pasākumus, kas paredzēti, lai neradītu kaitējumu attiecīgām interesēm,

d)

un abos iepriekš minētajos gadījumos atlīdzināt zaudējumus personām, kam pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums.

Ja zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, dalībvalstis var noteikt, ka apstrīdētais lēmums vispirms ir jāatceļ vai jāpasludina par nelikumīgu, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēma to prasa un paredz struktūras, kurām ir šim mērķim vajadzīgās pilnvaras.”

Ungārijas tiesības

6

Polgári perrendtartásról szóló 1952. évi III. törveny (1952. gada Likums Nr. III par civilprocesa kodeksu, turpmāk tekstā – “Civilprocesa kodekss”) 260. pantā ir paredzēts:

“1. Lietas jauna izskatīšana galīga sprieduma gadījumā ir iespējama, ja:

a)

lietas dalībnieks atsaucas uz jebkādu faktu vai pierādījumu vai jebkādu galīgu tiesas vai administratīvo nolēmumu, kuru tiesa nav ņēmusi vērā iepriekšējā tiesvedībā, ar nosacījumu, ka tas, – ja sākotnēji būtu ņemts vērā, – būtu varējis izraisīt nolēmumu, kas būtu tam labvēlīgāks,

[..]

2. Saskaņā ar iepriekš minētā 1. punkta a) apakšpunktu lietas dalībnieks var iesniegt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu tikai tad, ja tas ne savas vainas dēļ nav varējis šajā pieteikumā minētos faktus, pierādījumus vai nolēmumu iesniegt iepriekšējās tiesvedības gaitā.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

7

2006. gada 25. jūlijāÉszak-Dunántúli Környezetvédelmi és Vízügyi Igazgatóság (Ziemeļu Aizdonavas Vides aizsardzības un ūdens apsaimniekošanas direkcija, Ungārija, turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”) Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša S sērijā ar Nr. 139‑149235 izsludināja iepirkumu publiskam būvdarbu līgumam par transporta infrastruktūras izveidi Ģēras–Ģeni [Győr‑Gönyű] (Ungārija) valsts tirdzniecības ostas intermodālo pārvadājumu centrā saskaņā ar közbeszerzésekről szóló 2003. évi CXXIX. törvény (2003. gada Likums Nr. CXXIX par publiskiem līgumiem) IV nodaļā paredzēto paātrināto procedūru.

8

Iepirkuma III.2.2. punktā attiecībā uz ekonomiskajām un finansiālajām spējām bija norādīts, “ka kandidāts vai apakšuzņēmējs [..], kuram bilancē vairāk nekā vienu reizi pēdējos trīs finanšu gados ir iegrāmatots negatīvs darbības rezultāts, neatbilst šīm spējām izvirzītajiem nosacījumiem”.

9

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka Hochtief Solutions, kas neatbilda šim kritērijam, apstrīdēja tā tiesiskumu Közbeszerzési Döntőbizottság (Publisko iepirkumu arbitrāžas komisija, Ungārija, turpmāk tekstā – “Arbitrāžas komisija”), uzsverot, pirmkārt, ka šis kritērijs ir diskriminējošs, un, otrkārt, ka tas pats par sevi nevar sniegt informāciju par pretendenta finansiālajām spējām.

10

Arbitrāžas komisija Hochtief Solutions sūdzību daļēji apmierināja, piespriežot līgumslēdzējai iestādei naudas sodu 8000000 Ungārijas forintu (HUF) (aptuveni 24500 EUR) apmērā, tomēr nekonstatējot, ka minētais kritērijs būtu prettiesisks.

11

2006. gada 2. oktobrīHochtief Solutions cēla prasību par Arbitrāžas komisijas nolēmumu Fővárosi Bíróság (Budapeštas apgabaltiesa, Ungārija), kura uzskatīja, ka darbības rezultāts saskaņā ar bilanci var sniegt informāciju par ekonomiskajām un finansiālajām spējām, un līdz ar to prasību noraidīja.

12

2010. gada 4. jūnijāHochtief Solutions par pirmajā instancē taisīto spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību Fővárosi Ítélőtábla (Galvaspilsētas Budapeštas apgabala apelācijas tiesa, Ungārija), kura nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

13

2012. gada 18. oktobra spriedumā Édukövízig un Hochtief Construction (C‑218/11, EU:C:2012:643) Tiesa tostarp atzina, ka Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punkts un 47. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei ir tiesības prasīt minimālu ekonomisko un finansiālo spēju līmeni ar atsauci uz vienu vai vairākām konkrētām bilances pozīcijām, ar nosacījumu, ka šīs pozīcijas var objektīvi sniegt informāciju par šīm saimnieciskās darbības veicēja spējām, un ka tādējādi noteiktajam slieksnim ir jāatbilst attiecīgā līguma nozīmīgumam, jo tas ir pozitīvs pierādījums, ka pastāv pietiekams ekonomisks un finansiāls pamats šī līguma izpildes nodrošināšanai, tomēr nepārsniedzot to, kas ir saprātīgi nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, turklāt ir jāprecizē, ka prasību par minimālo ekonomisko un finansiālo spēju līmeni principā nevar izslēgt tikai tā iemesla dēļ, ka šis līmenis attiecas uz bilances pozīciju, attiecībā uz kuru var pastāvēt atšķirības starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem.

14

Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa), kura pa šo laiku bija pārņēmusi Fővárosi Ítélőtábla (Galvaspilsētas Budapeštas apgabala apelācijas tiesa) lietvedību, ņemdama vērā šo Tiesas spriedumu, apstiprināja pirmajā instancē taisīto spriedumu, atzīstot, ka līgumslēdzējas iestādes izmantotais kritērijs ekonomisko un finansiālo spēju novērtēšanai nav bijis diskriminējošs.

15

2013. gada 13. septembrīHochtief Solutions par Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Kúria (Augstākā tiesa, Ungārija), uzsverot, ka darbības rezultāts saskaņā ar bilanci nevar sniegt līgumslēdzējai iestādei reālu un objektīvu priekšstatu par pretendenta ekonomisko un finansiālo situāciju. Tā turklāt lūdza Kúria (Augstākā tiesa) vēlreiz iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

16

Tomēr ar 2014. gada 19. marta spriedumu Kúria (Augstākā tiesa) kasācijas sūdzību noraidīja, pamatojoties uz to, ka šāds iebildums nav izvirzīts termiņā, jo Hochtief Solutions šo jautājumu bija minējusi nevis sākotnēji Arbitrāžas komisijai iesniegtajā administratīvajā sūdzībā, bet tikai savos turpmākajos apsvērumos.

17

2014. gada 25. jūlijāHochtief Solutions par Kúria (Augstākā tiesa) spriedumu iesniedza konstitucionālo sūdzību Alkotmánybíróság (Konstitucionālā tiesa, Ungārija), lūdzot konstatēt šī sprieduma neatbilstību konstitūcijai un to atcelt. Ar 2015. gada 9. februāra rīkojumu šī sūdzība tika noraidīta kā nepieņemama.

18

Pa šo laiku, 2014. gada 26. novembrī, Hochtief Solutions iesniedza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa, Ungārija) pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu, kas bija vērsts pret šī sprieduma 14. punktā minēto Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) spriedumu.

19

Kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, Hochtief Solutions, pamatojot savu pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu, uzsvēra, ka jautājums, vai darbības rezultāts saskaņā ar bilanci ir rādītājs, kas var sniegt informāciju par pretendenta ekonomiskajām un finansiālajām spējām, kā ir noteikts 2012. gada 18. oktobra spriedumā Édukövízig un Hochtief Construction (C‑218/11, EU:C:2012:643), nav ticis galīgi izvērtēts. Hochtief Solutions ieskatā šī izvērtēšanas neesamība ir tāds “fakts” Civilprocesa kodeksa 260. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kurš var pamatot pret šo Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) spriedumu vērstu lietas jaunu izskatīšanu. Balstoties it īpaši uz 2004. gada 13. janvāra spriedumu Kühne & Heitz (C‑453/00, EU:C:2004:17, 26. un 27. punkts), Hochtief Solutions apgalvoja, ka, ja pamattiesvedībā nav varēts ņemt vērā Tiesas spriedumu tāpēc, ka ir nokavēts termiņš, tas ir jāizvērtē, izskatot lietu no jauna.

20

Lai gan Hochtief Solutions lūdza Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa) iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar jautājumiem, kas ir izvirzīti lietas jaunas izskatīšanas procesā, šī tiesa, uzskatīdama, ka fakti un pierādījumi, uz kuriem atsaucās Hochtief Solutions, nav jauni, šo lūgumu neapmierināja un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu noraidīja.

21

Tad Hochtief Solutions iesniedza Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) apelācijas sūdzību par rīkojumu, ar kuru tika noraidīts tās pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu, aicinot pēdējo minēto tiesu, pirmkārt, apmierināt pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu un uzdot to izvērtēt pēc būtības un, otrkārt, iesniegt Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

22

2015. gada 18. novembrīFővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) izdeva rīkojumu, ar kuru tā apstiprināja Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Galvaspilsētas Budapeštas Administratīvo un darba lietu tiesa) pirmajā instancē izdoto rīkojumu.

23

Tad Hochtief Solutions vērsās iesniedzējtiesā, Székesfehérvári Törvényszék (Sēkešfehērvāras tiesa, Ungārija), ar prasību atlīdzināt kaitējumu, ko Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa) tai esot radījusi, īstenojot savu tiesas spriešanas kompetenci. Tā šajā ziņā uzsver, ka tai nav izdevies panākt, ka fakti un apstākļi, uz ko tā ir atsaukusies Arbitrāžas komisijā un pamattiesvedībā, bet ko ne šī komisija, ne tiesas, kurās tā ir vērsusies, nav novērtējušas, varētu tikt ņemti vērā atbilstoši Savienības tiesībām. Ar minēto rīcību Ungārijas iestādes, kas ir atbildīgas par tiesību piemērošanu, esot atņēmušas saturu tiesībām, kuras ir garantētas ar atbilstīgajiem Savienības tiesību noteikumiem.

24

Šajos apstākļos Székesfehérvári Törvényszék (Sēkešfehērvāras tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Savienības tiesību normas un pamatprincipi (konkrēti, LES 4. panta 3. punkts un vienveidīgas interpretācijas prasība), kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, it īpaši [2003. gada 30. septembra] spriedumā [Köbler (C‑224/01, EU:C:2003:513)], ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts tiesas, kura pēdējā instancē pasludina spriedumu, ar ko ir pārkāptas Savienības tiesības, atbildības iestāšanos var pamatot tikai ar valsts tiesībām vai arī valsts tiesībās noteiktajiem kritērijiem? Ja atbilde ir noliedzoša – vai Savienības tiesību normas un pamatprincipi, it īpaši [2003. gada 30. septembra] spriedumā [Köbler (C‑224/01, EU:C:2003:513)] noteiktie trīs kritēriji, lai konstatētu “valsts” atbildību, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, vai ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos dalībvalsts atbildība par minētās valsts tiesu pieļautu Savienības tiesību pārkāpumu, ir jāvērtē, pamatojoties uz valsts tiesībām?

2)

Vai Savienības tiesību normas un pamatprincipi (konkrēti, LES 4. panta 3. punkts un efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasība), it īpaši Tiesas spriedumi par dalībvalsts atbildību[– 1991. gada 19. novembra spriedums Francovich u.c. (C‑6/90 un C‑9/90, EU:C:1991:428), 1996. gada 5. marta spriedums Brasserie du pêcheur un Factortame (C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79) un 2003. gada 30. septembra spriedums Köbler (C‑224/01, EU:C:2003:513) –], ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja spriedumi, kurus dalībvalsts tiesas, kas izlemj lietu pēdējā instancē, pasludina, pārkāpjot Savienības tiesības, iegūst res judicata spēku, ir izslēgta dalībvalsts atbildības atzīšana par nodarītajiem zaudējumiem?

3)

Vai atbilstoši [Direktīvai 89/665] vai [Direktīvai 92/13] Savienības tiesību izpratnē ir nozīme pārbaudes procedūrai publiskā iepirkuma jomā saistībā ar publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz Kopienu noteikto slieksni, un administratīvā lēmuma pārbaudei tiesā minētajā procedūrā? Ja atbilde ir apstiprinoša – vai ir nozīme Savienības tiesībām un Tiesas judikatūrai[, tostarp 2004. gada 13. janvāra spriedumam Kühne & Heitz (C‑453/00, EU:C:2004:17) un 2006. gada 16. marta spriedumam Kapferer (C‑234/04, EU:C:2006:178), kā arī, it īpaši, 2014. gada 10. jūlija spriedumam Impresa Pizzarotti (C‑213/13, EU:C:2014:2067)] attiecībā uz nepieciešamību pieļaut lietas jaunu izskatīšanu kā ārkārtas tiesību aizsardzības līdzekli, kas valsts tiesībās ir paredzēts saistībā ar tāda administratīvā lēmuma pārbaudi tiesā, kurš pieņemts minētajā pārbaudes procedūrā publiskā iepirkuma jomā?